Синквейн об садко: Ответы: Синквейн по былине Садко.Помогите!!!!…

У.л.:

Ключевые слова урока.

Написание синквейна.

Персональный сайт — семинар по ФГОС

Районный семинар по преемственности между начальной школой и средним звеном по реализации ФГОС

26 ноября 2014 года в школе прошёл семинар по преемственности между начальной школой и средним звеном по реализации ФГОС.

см. подробне

4 декабря 2013 года (программа семинара стр 1 стр 2)

в нашей школе проводился районный семинар для учителей начальных классов  на тему «Проект на уроке и во внеурочной деятельности» при реализации ФГОС второго поколения.

В работе семинара приняли участие 20человек. В процессе работы были рассмотрены такие вопросы:

·                  Развитие учебного сотрудничества через проектную деятельность.

·                  Технология проектирования, как средство  предупреждения учебных перегрузок.

·                  Что такое учебный проект?

·                  Подготовка учителя к уроку-проекту.

·                  Организация учебного проекта.

Учителями школы были проведены открытые уроки-проекты и внеурочная деятельность:

Окружающий мир.

Тема: Экосистема озера.

Учитель: Иванова М.Ю.

Внеурочная проектная деятельность по русскому языку. Тема: Фразеологизмы в русском языке.

Учитель: Рыкова И.А.

Видеоурок ИКТ.Учитель Коськова Т.В. 

Тема: Проект «Компьютерная открытка».

  Видеоурок можно см. по ссылке

http://yadi.sk/d/1JhcUHTrDpEiS   

В процессе работы были рассмотрены такие вопросы:

• Развитие учебного сотрудничества через проектную деятельность (Соколова Л.Е.)
• Технология проектирования, как средство предупреждения учебных перегрузок.
  (Кривчикова Н.Ю.)
• Что такое учебный проект? (Первакова Т.М.)
• Подготовка учителя к уроку-проекту.(Чуркина И.А.)
• Организация учебного проекта. (Ильченко О.Г.)

подробно по ссылке

11 декабря 2012 года

в школе проводился районный семинар

для учителей начальных классов по теме

«Деятельностный подход при формировании УУД

через технологию сотрудничества».

Программа семинара ( стр 1 стр 2 )

1. «Основные требования ФГОС и современное преподавание». Соколова Л.Е.
2. «Системно – деятельностный подход как условие реализации ФГОС». КривчиковаН.Ю.
3. Практическая часть:
· Фрагмент урока обучения грамоте, 1-а класс, учитель Кривчикова Н.Ю,
· Фрагмент урока русского языка, 2-а класс, учитель Иванова М.Ю.
Обсуждение уроков.
4. «Современные требования к уроку в условиях введения ФГОС». Иванова М.Ю.
5. «Технология сотрудничества». учитель Рыкова И.А.

Que é épico na literatura: определение

Донсела, Баба-Яга, Иван-царевич — Historias que envolven eses personaxes a maioría das persoas escoitan na infancia. Con todo, o mundo é moito máis rica en folclore, non só, as historias, pero tamén cancións, baladas, épicos. Non todos serán capaces de dar a resposta correcta á pregunta de que épico da literatura, o que é o seu papel. Entón, cal é ese xénero?

Épicos da literatura rusa: история

O termo comezou a ser usado só en 1839, acuñou folclorista Иваном Сахаровым. obras anteriores relativas a este xénero, foron chamados de «старинушками», «антиго». O máis antigo deles Eran coñecidos no século 10, no momento en que eles foron informados ao son de arpas. Нет futuro a tradición de usar música desapareceu. Publicar esas historias comezou só no inicio do século 18.

Entón, o que é épico na literatura? Определение так breemente como unha canción-conto épico, Que é unha forma de folclore, десять символов heroico e patriótico. Os protagonistas destas historias se fan os Primeiros Heroes. Temas relacionados coa vida da antiga Rusia, axudar mellor imaxinar Mentalidade das persoas que vivían na IX-XIII séculos.

Características do xénero

Épicos da literatura rusa, descrita mainmente os acontecementos heróicos, moitas veces eles subjectaban estes ou outros perigos histórico fascinante. Как посылки для помидоров, часть истории Руси, е душ acontecementos de tempos prehistoricos. Entre os personaxes de tales obras, ademais dos bravos Heroes Que loitan contra o mal, hai imaxes fantásticas, por instanceo, Dragon, Nightingale o ladrón. O papel dos personaxes recibindo calquera persoas históricas reais, как киевский князь Игорь, Владимир.

Que é épico na literatura? É tamén ип traballo дие не десять авторов. Contos viaxou de xeración en xeración, está cheo de novidades interesantes. Как persoas que realizaron cancións heroicas, respectuosamente chama «contadores de historias». Non memorizar как obras Que lles son esixidas polo corazón, ea capacidade de transferir o seu colorido, para evitar distorsión do sentido.

estrutura

Intentando entender o que é épico na literatura, é necesario imaxinar a estrutura dun tal texto. Basicamente tres elementos produto compósito numeradas: Solo, entoación, finalizando. Historia comeza con zapeva, представляет собой первоначальный вход. Desde соло necesario пункт не falar сделать тему дас cancións históricas, е atraer atención душ oíntes.

Que é épico na literatura sen entonación? Estamos a falar sobre a historia, está dedicado a estudantes nos principais eventos que son descritos nas obras Populares de forma embelecedor. Necesariamente Presente e ao final, o cal é unha especie de resumo. O papel do final podería asumir a consigna.

Para bylinas lina tónico característico, tamén chamada nacional. Пункт как linas де poesía foi necesariamente о mesmo número де tensións, mentres Que о número де sílabas podería ser diferente. Primeira énfase sobre todo explicada por terceira sílaba contando desde o principio. A terceira sílaba do fin, celebrouse a ultima acento. Tamén interesante abundancia формула épicos, exampleificadas polo termo «ollos claros».

épicos heroicos

Os máis coñecidos personaxes cancións heroicas, os tres heros. Сень Добрыни, Алеша, Илья или épico na literatura? Определение destas obras — as cancións heroicas, lendas (hai tamén son sociais). Муромец, Никитич и Попович tornouse por moitas fazañas militares, servindo Владимир Красное Солнышко.

Un instanceo dun típico épicos heróicos — история, описывающая лоита с ужасным Илий Муромца Соловей о ладрон, который é capaz de destruír a vida ao seu redor coa axuda do asubío. O gran hero, por suposto, ten o monstro capturado, quebrando no seu covil, e, a continuación, privalo da vida. Na mesma categoría é igualmente famoso traballo sobre a batalla coa Serpe Dobryni.

épica sociais

Benestar funciona tamén en gran demanda. Un instanceo deste épico é a historia de Sadko — mozo xogador do saltério Taloso, Que non se pode facer amplamente coñecido. Ao final, o mozo recibe o patrocinio do Señor do Mar, impresionado co seu Talento, pero foxe del e volveu para a súa terra natal, el rexeitou a oferta de moitos tesouros.

personaxes épicos sociais sobre todo se fan agricultores, traders, hai entre eles príncipes. Ademais do Sadko mencionado anteriormente, популярная премия против персонажей, таких как Микула, Волга. obras sociais e heroicos igualmente atractivo retrato cualitativa dos personaxes protagonistas.

Entón, o que é épico na literatura? A resposta curta é — unha obra chea de Patriotismo, fe no triunfo do ben e do mal derrotado.

Васнецов В.М. «Варони»

1881 Аудеклс, эл. 295 x 446 см Третьякова галерея, Маскава, Криевия.

Vasņecova gleznas apraksts В.М. «Varoņi»

Виктор Васнецов апмерам 30 савас дзивес ун дарба гадус вельтия глезнас радишанай, кас велак ключ пар вина атпазистамако дарбу. Krievu tautas aizstāvji un aizbildņi — «Богатыри» — visi viņus pazīst tieši tādus, kādi tie paradījās uz lielā episko stāstu meistara audekla.

Klajā laukā, uz krievu zemes robežas, varoni cieši vēro — vai kaut kur slēpjas nodevīgais ienaidnieks un vai vājie kaut kur apvainojas. Šie ir trīs episko pasaku galvenie varoni — Илья Муромец, Алоша Поповича и Добрыня Никитича.

Centrā ir attēlots Илья Муромец. Varens un stiprs viņš pēta savus dzimtos plašumus, meklējot ienaidnieku, kurš vienmēr ir gatavs cīnīties. Varonis ir tik spēcīgs, ka viņš, šķiet, nejūt četrdesmit mārciņu nūjas smagumu, kas karājas uz pieres paceltas rokas. Ievērojams spēks viņā pārsteidzoši apvienots ar dvēseles plašumu un cilvēkiem atvertas sirds laipnību. Илья Муромец ир Иста вестуриска personība, un viņa bezprecedenta varondarbu stāsti ir patiesa dzīves hronika. Vēlāk varonis kļuva par Киевско-Печерские лавры mūku, un tagad viņa vārdu var atrast starp visiem svētajiem. Vasņecovs Iļju Murometu rakstīja no vienkārša zemnieka Ivana Petrova, spēcīga un gara cilveka, laipna un sirsnīga — kāds bija pats varonis.

Уз Ильяс Муромека labās rokas attēlota izglītota un drosmīgā Dobrinja Ņikitiča. Viņš vienmēr ir gatavs aizsargāt savu dzimto zemi no pretinieka — viņa zobens jau ir līdz pusei no apvalka. Tikai viņš nēsā zelta krustu. Ar to Vasņecovs atgādina, ka viņa Dobrinja ir saistīta ar leģendaro Владимира karaspēka vojevodu, Kijevas princi un Krievijas kristītāju. Varonis māksliniekam kļuva par Vasņecovu ģimenes kolektīvā tēla iemiesojumu: viņš pats, viņa tēvs un tēvocis. Nav nejausība, ka maģistra darbu pētnieki atzīmēja Dobrinjas un mākslinieka izskata līdzību.

Яунака и Алоша Поповича. Drosmīgs un veikls slaids jauneklis var pārvarēt ienaidnieku ar spēku, viltību un pat viltu. Prototips bija Savva Mamontova dēls, kurš nomira agrā vecumā. Šis dzīvespriecīgais un sabiedriskais vīrietis jaunajam varonim atdeva savu palaidnīgo raksturu — mākslinieks šīs sava rakstura iezīmes parnesa uz attēlu.

Katrs no varoniem ir gatavs jebkurā brīdī atvairīt ienaidnieka uzbrukumu — Илья Муромец stingri tur šķēpu, Dobrinja Ņikitičs tur zobenu, bet Aļoša Popoviča jau irtueksavi bul.

Zirgi — lai atbilstu jātniekiem. Iļjas milzīgo piltuvi var noturēt tikai ar metala ķēdi. Spēcīgs un spēcīgs, viņš papildina sava saimnieka tēla diženumu, kuram viņš bus veltīts līdz galam. Dobrinjai ir lepns, cienīgs zirgs, kas ar satraucošu kaimiņu brīdina jātnieku par iespējamām briesmām. Un Aļošas ugunigais zirgs ir gatavs steigties kaujā, kūsājot ar jauneklīgu entuziasmu un enerģiju.

Ne velti episkie varoņi apvienoja spēkus. Тувояс ветра. No talienes brāzmainā vēja dzīti makoņi, līgojošas zāles, plivojošas zirgu krēpes neko labu neliecina. Bet aizstavji ир šeit, gatavi stāties pretī ienaidniekam.

Лабакас Васнецова глезнас В.М.

Пашвальдибас Вэлстс Изглитибас IESTāde

«3. Vidusskola»

Ставрополи Apgabala Levokumskas paШВальбасбас Раджонс

Kontroles un MourīШанас -марнеяй. Эпос. Дзиво»

sagatavots

sākumskolas skolotāja

Тараньина Жанна Николаевна

лпп Новокумскис

2012

4. klase Uzvārds____________________ Datums_________________

Pārbaudes darbs 1. Уз садалю «Хроникас. Эпос. Дзиво»

Atbildi uz jautājumiem.

Kā sauca dziesmas par varoņu varoņdarbiem?

Kādus eposus jūs jau esat lasījis vai zināt?

________________________________________________________________

Куру варони ту пазисти?

_________________________________________________

Uzminiet, par ko mēs runājam.

Reiz zēns Bartolomejs satika vecu mūku, kurš palīdzeja viņam izkļūt no meža. Un ari šis zēns nolēma kļūt par mūku. Kādu jaunu vārdu viņš saņēma un slavināja visā Krievijā?

________________________________________________________________

Es atbrīvoju šo celu

Богатырь ……………………………….

Izraka dārgumu, bez dārguma atpakaļ

Viņš atgriezās un vairs nebija bagāts!

Un es ķeru likteni aiz krēpēm,

Es apeju nerātni,

Un liktenis man ir zirgam!

Kuru vārdu tie ir un kur tie rakstīti.

Ко маги правиетоя принц Олег?

_________________________________________________________________________

Vai viņu prognoze piepildījas?

________________________________________________________________

Iepazistieties ar darbu. Izmantojiet tekstu, aizpildiet trūkstošos vārdus.

Dievs neļava no netaisnajiem piedzimt tādam mazulim, kuram vajadzēja būt…………………………………………………….

Un pienaca viņa mātes zvēresta piepildīšanas diena: Pēc sešam nedēļam, tas ir, kad …………………… Dienu pēc viņa dzimšanas nāca viņa vecāki atveda ………………… Dieva baznīcai baznīca

Un trešdien un piektdien viņš neņēma …………… un nedzēra ………………………… govs, un tā bez ………………. палика визу диену.

Stefans un Pēteris ātri iemācijās …………………. Un ne labi.

Бернс slepenībā, bieži ar asarām………………………. Диевс, сакот: «Кунгс! Iedod man………………………… šo vēstuli, māci man un …………………………………………

Vecākais atbildēja: Es tev teicu, ka no šīs dienas Tas Kungs tev dos ………………………… Вестулы. Рунаджиет ……………… Диеву без шаубам.

Гастроном ………………………., Стефанс и Петерис, apprecējās; trešais dēls, svētīgā jaunība ……………………………. дзиви.

Узракстиет синквейн Ильям Мурометам.

Инструкция

cinquain — tas ir bezatskaņots dzejolis (tulkojumā no franču valodas — 5 rindiņas).

1. rindiņa: priekšmets (viens lietvārds).

2. rindiņa: tēmas apraksts īsumā (divi īpašības vārdi).

3. rinda: darbības apraksts tēmas ietvaros tris vārdos (дарбибас вардос).

4. rindiņa: 4 vārdu frāze, kas parada saistību ar tēmu (vesels teikums).

5. rindiņa: viena vārda sinonīms norādītajai tēmai.

Муромец________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Богатырь____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Skolotāju vērtējums

Darba izpildei tiek atvēlētas 10-25 минут (atkarībasa no klases sagatavotmeītas).

Дарба нав клюду — ациме «5»;

izpildīti vismaz 75% no darba apjoma — atzīme «4»;

vismaz 50% no darba apjoma — pakāpe «3»;

mazāk par 50% no darba apjoma — pakāpe «2».

ATBILDES UZ VERIFIKĀCIJAS DARBU

epika

1) par Radonežas Sergiju

2) Илья Муромец, уз акменс

3) наве но милота зирга

4) piepildījās arī pēc zirga навес

3. 1) спид, вецакид;

2) četrdesmitais, berns;

3) мате, пиенс, партика;

4) ласитпрасме, атра, лена;

5) лудза, мациджа, апгаисмоджа;

6) зинашаны, варды;

7) Кирилс, Бартоломейс, клостерис.

Измантотас литературас саракстс

Контроль материалов. Literārā lasāmviela: 4. klase — M.:WAKO, 2011. gads.

Иллюстрация авто

Богатыри: cbs-angarsk.ru

Илья Муромец: beznebes.ru

Krievu varoni nav tikai stāsts. Tie atspoguļo krievu cilvēka būtību, viņa attieksmi pret dzimteni. Илья Муромец, Алеша Попович, Гориня, Добрыня Никитич и даудзи Сити саву дзиви вельтия калпошанай Криевияй. Viņi cīnījas ar neskaitāmiem mūsu tautas ienaidniekiem, sargājot un sargājot vienkaršos cilvēkus. Krievu varonu varondarbi uz visiem laikiem paliks atmiņā — eposu, dziesmu un leģendu, kā arī citu eposu veidā, ko veidojuši šo notikumu aculiecinieki. Tieši viņi liek mums lepoties ar savu tautu un zemi, kas izaudzinājusi šādus milžus.

Varonu vēsture Krievijā

Droši vien katrs no mums skolā vai televizijā dzirdēja stāstus par vareniem un neuzvaramiem varoniem. Viņu varoņdarbi iedvesmo, iedveš cerību un liek viņiem lepoties ar savu tautu, spēku, centību un gudrību.

Daudzi vēsturnieki iedala krievu varonus vecākajos un jaunākajos. Ja sekojat eposam un eposam, tad jūs varat skaidri novilkt robežu starp veco slavu padievu un jau kristiešu varoniem. Криеву сени варони ир висваренаис Святогорс, варенайс Верни Гора, Микула Селяниновичс, Донава ун Сити.

Viņi izceļas ar savu nevaldāmo dabisko spēku. Šie varoņi ir dievišķo dabas spēku un tās neuzvaramibas personifikācija. Vēlākos avotos tiem ir piešķirta zināmā mērā negatīva pieskaņa. Viņi kļūst par varoniem, kuri nevar un nevēlas izmantot savu spēku labā. Visbiežak tie ir tikai iznīcinātāji, kas demonstrē savu spēku citu varonu ип parasto cilvēku priekšā.

Tas tika darīts, lai virzītu cilvēkus uz jaunu pasauli – kristīgo. Varonus-iznīcinātājus nomaina varoni-raditāji, krievu pareizticīgo zemes aizstavji. Галстук и Добрыня Никитич, Никита Кожемяка, Пересвет и даудзи, даудзи города. Nav iespējams netcerēties krievu varoņa Iļjas Muromeca varoņdarbus. Šis ir daudzu rakstnieku un mākslinieku iecienītākais attēls. Atveseļojies no smagas slimības, bruņinieks devās aizstāvēt savu zemi un pēc tam atvaļinājās pie mūkiem.

Славенакие криеву варони и вину варондарби

Мусу вестуре и даудз славену варду. Droši vien visi zina frāzi: «Un krašņi, bet arī spēcīgi varoni krievu zemē». Lai gan mūsējie lielākoties nav kareivīgi, viņi labprātāk strādā uz zemes, taču no seniem laikiem no viņu vidus iznāca spēcīgi varoni un Tēvzemes aizstavji. Галстук и Святогорс, Микула Селянинович, Донавас Иванович, Пересветс, Садко и даудзи, даудзи города. Šie varoni izlēja paši asinis par savu dzimto zemi un aizstavēja civiliedzīvotājus visgrutākajos laikos.

Tiesi par viņiem veidojas eposi un dziesmas. Taja pašā laika laika gaitā viņi sarakstījas daudzas reizes. Viņi pievienoja jaunus un jaunus faktus un detaļas. Pat varonu raksturs ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas.

Īpaši šo procesu ietekmēja adopcija, kas sašķēla mūsu vēsturi, noveda pie visa veca noliegšanas un nosodījuma. Tāpēc senāku varonu tēlos tagad var saskatīt negatīvas iezīmes. Mēs runājam par Святогору, Пересвету, Донаву Ивановичу.

Viņus nomainīja jaunas paaudzes varoni. Un gandrīz visi kalpoja princiem, nevis tautai. Славенские криеву земли варони и Илья Муромец, Добрыня Никитич и Алеша Попович. Viņi tika slavēti dziesmās un eposos. Tie ir attēloti slavenajā Vasņecova gleznā. Tiesi viņus bērni visvairak pazīst, pateicoties daudzām multfilmām un pasakām. Ko viņi izdarīja? Un kāpēc viņi vienmēr ir attēloti kopā?

Pēc daudzu vēsturnieku domām, šie trisslavnākie krievu varoni nekad nav tikušies. Saskaņā ar dažiem avotiem Dobrinja dzīvoja 15. gadsimtā, Iļja 12. gadsimtā, bet Aloša, jaunakais no varoniem, 13. gadsimtā.

Викторс Михайлович винус висус копа аттелоя ка криеву таутас неузварамибас ип неузварамибас символ. Trīs varonu varondarbi tika paveikti dažādos laikos, taču vēsturnieki ir vienisprātis, ka lielākā daļa no tiem ir diezgan reali. Piemēram, patiesībā notika tā pati Lakstīgala Laupitājs, karš ar pečeņegiem, tatāru princis Tugarins. Tātad ir logiski pieņemt, ka tika izdarīti arī lieli darbi.

Алоша Попович и вино варондарби

Васнецова аттела шис jauneklis ir attēlots ar loku un bultām, un netālu no segliem var redzēt arfu, kas runā par viņa jautro izturē. Dažreiz viņš ir neapdomīgs, tāpat kā jebkurš jauns puisis, un dažreiz viltīgs un gudrs, ka pieredzējis karotājs. Tāpat ka daudzi krievu zemes varoni, šis drīzak ir kolektīvs tēls. Bet šim varonim ir arī ists prototips.

Saskaņā ar daņiem ziņojumiem tas ir Rostovas pareizticīgo священника Леонтия делс. Bet iedzīvotāji (Украина) arī viņu uzskata par laucinieku. Vietējās leģendas vēsta, ka viņš bieži apmeklējis vietējos gadatirgus ип palīdzējis cilvēkiem.

Saskaņā ar citu versiju, tas ir slavenais Ростовас варонис Александрс. Виньш дзивой 12.-13. gadsimtā un bija ieverojama vēsturiska personība. Bieži vien viņa tēls ir savīts ar citu, ne mazāk ieverojamu eposu tēlu Volgu Svjatoslaviču.

Krievu varonu krašņie darbi būtu nepilnīgi bez stāstiem par to, ka Aloša kaujā satika pašu Tugarinu. Šis polovciešu hans ir tugorkanu īstā vēsturiska seja. Un dažos eposos Aļoša Popoviča vairakas reizes cīnījas ar viņu. Ари Шис Варонис izpelnījās slavu daudzos tā laika savstarpējos karos. Un viņš gāja bojā slavenajā Kalkas kaujā (1223 г.).

Илья Муромец

Tas, iespējams, ir slavenākais un cienījamākais varonis Krievijā. ViņШ Iemieso Visas Pozitīvās īpaShības.par Viņu ir ļoti maz apstiprinātas informācijas, тачу ir ticami Zināms, ka viņushisha ierindots kā

ushis -vīiretis bhashabrābaralastha -naishrasha no jairha na no noerindots ka no hastha no ha no noerindots ka no šlasha no no jerindots ka no javasta n. havava no jerindots ka no. Tomēr 30 gadu vecumā Iļja bija dziedināts un pilnībā stāvēja uz kajām. Šo faktu apstiprināja daudzi nopietni zinātnieki, kuri pētīja svetā mirstīgas atliekas. Tāpēc krievu varoņa Ильяс Муромека varondarbi sākas diezgan nobriedušā vecumā.

Šis varonis ir kļuvis vislabak pazīstams visiem pieaugušajiem un bērniem, pateicoties eposam, kas stāsta par viņa cīņu ar Lakstīgalu Laupitāju. Šis noziedznieks kontrolēja vienu no galvenajiem ceļiem uz Kijevu — senās Krievijas galvaspilsētu. Князь Мстиславс, курш тажа лайка вальдия, уздева кауйниекам Ильям Мурометам павадит накамо тирдзниецибас конвою. Saticies ар laupitāju, varonis viņu uzveica ип atbrīvoja ceļu. Это факты и документы.

Папилдус там ир зинамас ари цитас криеву варона Ильяс Муромека узварас. Eposi stāsta par bruņinieka cīņu ar elku Poganiju. Tāpēc, iespējams, viņi sauca nomadu izvarotāju. Ir arī stāsts par cīņu ar Baba-Gorynka un viņa paša delu.

Panīkuma gados Iļja, guvis nopietnu brūci un noguris no sadas militaras dzīves, devās pensijā uz klosteri. Bet pat tur viņš nevarēja rast mieru. Pētnieki atzīmē, ka varonis-mūks gāja boja kaujā 40-55 gadu vecumā.

Лиелиск Святогорс

Šis ir viens no slavenākajiem un noslēpumainākajiem varoniem. Пат криеву варона Ильяс Муромека узварас изгаист вина годибас приекша. Viņa vārds pilnībā atbilst viņa izskatam. Parasti viņš tiek attēlots kā varens milzis.

Varam teikt, ka par šo varoni ir diezgan daudz uzticamu eposu. Un tie visi ir saistīti ar nāvi. Tomēr Svjatogors atvadas no dzīves nevis nevienlīdzīgā cīņā ar daudziem ienaidniekiem, bet gan strīdā ar netvairāmu un nezināmu spēku.

Viena no leģendām vēsta, ka bogatyr atrada «maiņu maisu». Varonis mēģināja to pārvietot, bet nomira, neizkustinot lietu no tās vietas. Kā izrādījās, šajā somā bija viss «zemes smagums».

Vēl viena leģenda stāsta par Svjatogora ceļojumu ar Илью Муромету. Šeit paradīta varoņu «paaudžu» maiņa. Kādu dienu draugi atrod tukšu zārku. Pareģojums uz tā skanēja: kam liktenis ir lemts, tas tajā gulēs. Элия, винш бийя лилиски. Un, kad Svjatogors apgūlas zārkā, viņš bija pāklāts ar vāku, un viņš nevarēja aizbēgt. Neskatoties uz visu milža spēku, koks viņam nepadevas. Varoņa Svjatogora galvenais varoņdarbs ir tas, ka viņš visus savus spēkus nodeva Ильям Мурометам.

Ņikitičs

Šis varonis, kas attēlots kopā ar Илью Муромету и Алошу Поповичу, ir viens no cienījamākajiem un Slavenākajiem Krievijā. Gandriz visos eposos viņš ir nesaraujami saistīts ар princi Владимиру Святославовичу. Tajā pašā laika pastāv viedoklis, ka pēdējais ir viņa paša onkulis. Vēsturē Dobrinja ir ievērojams valstsvīrs, kura padomos uzklausīja daudzi muižnieki.

Taču eposā tas drīzāk ir kolektīvs tēls, kuram piemīt varena krievu bruninieka iezīmes. Varoņa Dobrinjas Nikitiča varondarbi ir cīņā pret daudziem ienaidnieka karaspēkiem. Bet viņa galvenais akts ir cīņa ar čūsku Goriniču. Slavenajā Vasņecova gleznā ir attēlota krievu zemes aizstavja cīņa ar 7-galvaino pūķi, taču sižeta pamatā bija reals pamats. «Čūsku» agrāk sauca par ienaidnieku. Un segvārds «Горыныч» norada uz tā izcelsmi vai dzīvotni — kalniem.

Bija arī leģendas, kas vēstīja, ka Dobrinja atrada savu sievu. Vēsturnieki atzīmē, ka viņa bija arzemniece. Настасья Никулична (citās versijās — Микулишна) bija labi fiziski dati. Viņi sāka mērīt savus spēkus, un pēc bruņinieka uzvaras meitene kļuva par viņa sievu.

Tapat kā visi episko varonu varondarbi, Dobrinjas Ņikitiča darbība ir saistīta ar kalpošanu princim un tautai. Tāpēc viņi rāda viņu kā piemēru, sacer pasakas, dziesmas un eposus, zīmējot viņu kā varoni un atbrīvotāju.

Волхс Всеславевич: princis-burvis

Šis varonis ir pazīstams drīzāk kā burvis un vilkacis. Viņš bija Kijevas princis. Un leģendas par viņu ir kā pasakā. Пэт Магуса dzimšanu apvij мистика. Viņi saka, ka viņa māte viņu ieņema no Velesas, kurš viņai paradījas parastas čūskas formā. Varoņa dzimšanu pavadīja pērkons un zibens. Viņa bernības rotaļlietas bija zelta ķivere un damaskas klubs.

Tāpat ka daudzi krievu tautas varoni, viņš bieži pavadīja laiku kopā ar savu svītu. Viņi saka, ka naktī viņš pārvērtas par savvaļas vilku un mežā dabuja barību karaviriem.

Славенака легенда о магу Всеславевичу и статусе о узвару о Индийском карали. Reiz varonis dzirdēja, ka pret viņa dzimteni tiek saplānots ļaunums. Viņš izmantoja burvestības un sakava svešu armiju.

Īstais šī varoņa prototips ir polockas princis Всеславы. Viņu uzskatīja arī par burvi un vilkaci, viņš arī ar viltību ieņēma pilsētas un nežēlīgi nogalināja iedzīvotājus. Un čūskai bija svariga loma prinča dzīvē.

Vēstures fakti un leģendas ir sajauktas vienā. Un Volkhva Vseslavjeviča varondarbu sāka slavēt eposos, tāpat kā citus krāšņos krievu varonu varondarbus.

Mikula Seljaninovičs — vienkāršs zemnieks

Šis varonis ir viens no varonu pārstāvjiem. Viņa tēls atspoguļo leģendas par arāju dievu, krievu zemes un zemnieku aizsargu un патрону. Tieši viņš mums deva iespēju kopt laukus un baudīt dabas veltes. Viņš padzina iznīcinātāju milžus.

Saskaņā ar leģendu, varonis dzīvoja Drevljanas zemē. Atšķirībā no citiem senajiem bruņiniekiem, kas nāca no princiem, Микула Селяниновичс парставея земниеку шкиру. Viņš visu savu dzīvi veltīja darbam shajā joma. Savukart citi krievu zemes varoni-aizstavji cīnījas ar zobenu rokas. Там ир сава nozīme, джо visi valsts ип cilvēku ieguvumi nāk tieši не smaga ип ikdienas darba.

Славенские дарби, кас апракста Микула Селяниновича ракстуру ун дзиви, ир эпоси пар Волгу ун Микули, ка ари пар святогору.

Piemēram, stāstā par vilkaču princi богатырей stājas dienestā komandā, kas sapulcēta, lai pretotos Varangijas iebrukumam. Bet pirms tam viņš pasmejas par Volgu un viņa karavīriem: viņi pat nevar izvilkt zemē iestrēgušo arklu.

Krievu varonu varondarbus cilvēki vienmēr ir dziedājuši. Bet jūs varat arī atrast nicinājumu pret varoniem, kuri, kam ir milzīgs spēks, nevar to pareizi izmantot. Šādas attieksmes piemērs ir eposs Svjatogors un Mikula Seljaninovičs. Šeit ir pretnostatīti divi principi – radošais un destruktīvais.

Святогорс klīst pa pasauli un nezina, kur likt lietā savu spēku. Kādu dienu viņš satiek Mikuli ar somu, kuru varonis-karotājs nevar pacelt un sasprindzina. Тур виза «zemes gravitācija». Šajā stāstā var redzēt parastā darbaspēka pārākumu pār militāro spēku.

Василий Бусляев

Šis varonis nav tāds kā citi. Viņš ир dumpinieks, vienmēr ир pretrunā ар vispārējo viedokli ип pavēlēm. Neskatoties uz parasto cilvēku māņticību, viņš netic zīmēm un prognozēm. Tajā pašā laika tas ir varoņa-aizstavja tēls.

Василий Буслаев и но Великийновгород. Tāpēc eposos par viņu ir tik daudz vietējās krasas. Par viņu ir divi stāsti: «Василий Буслаевичс Новгород» и «Василий Буслаевичс Девас Люгт».

Visur var redzēt viņa palaidnības un kontroles trūkumu. Piemēram, izveloties sev komandu, viņš sakārto vairākus neparastus uzdevumus. Rezultātā ir 30 stipendiāti, kas atbalsta Vasiliju it Visa.

Buslajeva darbi nav krievu varonu varondarbi, kuri ievēroja noteikumus un visā paklausīja princim, respektējot parasto cilvēku tradīcijas un uzskatus. Viņš cienīja tikai spēku. Tāpēc viņa darbība ir mežonīga dzīve un cīņas ar vietējiem viriešiem.

Пересвет

Ши варона вардс ир циеши саиститс ар каую Куликово озеро. Ши ир leģendara kauja, kurā gāja bojā neskaitami krašņi karotāji un bojari. Un Peresvets, tāpat kā daudzi citi varoni, krievu zemes aizstavji, stāvēja ar krūtīm ienaidnieka priekšā.

Zinātnieki joprojam strīdas, vai viņš patiešām bija. Galu galā, saskaņā ar leģendu, kopā ar brali Andreju viņu palīgā Dmitrijam Donskojam nosutīja pats Radonežas Sergijs. Šī varoņa varoņdarbs bija tas, ka tas bija tas, kurš iedvesmoja Krievijas armiju cīnīties. Viņš bija pirmais, kas cīnījās ar Mamajeva ordu pārstavi — Čelubeju. Praktiski bez ierociem un bruņām Peresvets sakāva ienaidnieku, bet kopā ar viņu krita miris.

Iepriekšējo avotu izpēte liecina par šī rakstura nerealitāti. Trisvienības klosterī, kurā Peresvets saskaņā ar vēsturi bija iesācējs, par šādu personu nav ierakstu. Turklāt ir zināms, ka Radonežas Sergijs nevarēja tikties ar princi Dmitriju tieši pirms kaujas.

Bet gandrīz visi krievu varonu varoņdarbi — tā vai citādi — ir stāstnieku izdomati vai pārspīlēti. Šādi stāsti cēla morali, audzināja

Pirmo trīs Slavenak seno bruņinieku vārdi joprojām ir uz visiem lūpām — Илья Муромец, Алеша Поповича и Добрыня Никитич. Mēs atcerējāmies, kādi tieši viņi ir pelnījuši savu statusu un kādi bija citi Krievijas galvenie krievu varoni

Нет куриенес радас варони?

Pirmo reizi krievu eposus ierakstījaslaveni 19. gadsimta zinātnieki P. N. Ribnikovs (četru sējumu gramata ar 200 episkā tekstiem) un A. F. Hilferdings (318 eposi). Un pirms tam leģendas tika pārraidītas mutiski — no vectēviem līdz mazbērniem, un atkarībā no vectēva — ar dažādiem papildinājumiem un detaļam. «Mūsdienu varonu zinātne» tos iedala divās grupās: «vecākais» и «jaunākais».

«Vecākie» — vecāki, vecāki, pieder pie pirmskristietības perioda, dažreiz tie ir pādabiskas būtnes, vilkači ar neticamu spēku. «Vai tas bija — vai nebija» — tas ir tikai par viņiem. Nostāsti par tām gāja no mutes mutē, un daudzi vēsturnieki tos parasti uzskata par mītiem vai seno slavu dievībām.

Tā saucamajiem «jaunākajiem varoniem» jau ir pilnīgi cilvēcisks tēls, viņiem ir liels, bet vairs ne titanisks, ne elementārs spēks, un gandrīz visi dzīvo kņaza Vladimira laika (980-101). Daudz kas ir saglabājies g. vēstures anāles, noradot, ka notikumi, kas pārauga eposos, patiešām notika. Bogatyrs sargāja Krieviju un bija tās supervaroņi.

Galvenie episkā supervaronibas pārstāvji nākamajā secībā.

1. Святогорс. Богатыр-калнс

Briesmīgais milzis, Vecakais богатыри, кална лиелума, куру пат земе нетур, гуль кална бездарбиба. Eposi stāsta par viņa tikšanos ar zemes tieksmēm un nāvi maģiskā kapā. Daudzas Bībeles varoņa Samsona iezīmes ir pārnestas uz Svjatogoru. Ir grūti precīzi noteikt Svjatogora seno izcelsmi. Cilvēku leģendās senais karotājs savus spēkus nodod kristīgā laikmeta varonim Iļjam Murometam.

2. Микула Селяниновича. Богатырь-Плуг

Tas ir atrodams divos eposos: пар Святогору и пар Волгу Святославичу. Mikula paņem pat ne spēku, bet izturību. Viņš ir pirmais lauksaimniecības dzīves pārstavis, spēcīgs zemnieku arājs. Tās šausmīgais spēks, salīdzinājums ar Svjatogoru norada, ka šis tēls veidojies mītu ietekmē par titaniskām radībām, kuras, iespējams, bija zemes personifikacija vai lauksaimniecības покровителей. Bet pats Mikula Seljaninovičs vairs nepārstāv zemes stihiju, bet gan ideju par pastavigu lauksaimniecisko dzīvi, kurā viņš ielek savu milzīgo spēku.

3. Илья Муромец. Bogatyrs un cilvēks

Krievu zemes galvenajam aizstavim ir visas real vēsturiska rakstura iezīmes, taču visi viņa piedzīvojumi joprojām tiek salīdzināti ar mītu. Iļja sēž cietumā trīsdesmit gadus; saņem spēku no varoņa Svjatogora, veic pirmo zemnieku darbu, dodas uz Kijevu, pa ceļam sagūsta Lakstīgalu laupitāju, atbrīvo Čerņigovu no tatariem. Un tad — Киева, varonigais priekšpostenis ar «krusta brāļiem», cīņas ar Polņicu, Sokoļņiku, Židovinu; сликтас аттиецибас ар Владимиру, татару узбрукумс Киевай, Калинай, Идолищей; cīņa ar tatāriem, trīs Iļjas Muromeca «izbraucieni». Literatura ne visi punkti ir vienlīdz izstrādāti: dažām kampaņam ir veltīts salīdzinoši daudz pētījumu, bet citas gandrīz neviens vēl nav detalizēti pētījis. Varoņa fizisko spēku pavada morale: mierīgums, nelokamiba, vienkaršība, sudraba trukums, tēvišķas rupes, atturība, pašapmierinātība, pieticība, rakstura netkarība. Laika gaitā reliģiskā puse sāka gūt virsroku viņa raksturojumā, tā ka beidzot viņš kļuva par sveto. Pēc diezgan veiksmīgas militārās karjeras un, acīmredzot, nopietnas brūces rezultata Iļja nolemj beigt savas mūka dienas un tiek tonzēts Teodosija klosterī (tagad Киевско-Печерская лавра). Jāpiebilst, ka šis ir ļoti tradicionāls pareizticīgo karotaja solis – nomainit dzelzs zobenu pret garīgo zobenu un pavadīt dienas cīņā nevis par zemes svētībām, bet par debesu.

Mūka Elijas relikvijas, kas atdusas Киевско-Печерские лавры Entonija alas, liecina, ka viņa laikam viņam patiešām bija ļoti iespaidīgs augums un viņš bija par galvu garāks par vidēja auguma vīrieti. Mūka relikvijas ne mazāk skaidri liecina par spilgtu militāro biogrāfiju — papildus dziļai noapalotajai brūcei kreisajā roka, tas pats būtisks ievainojums ir redzams ari kreisajā krūšu rajonā. Šķiet, ka varonis ar roku aizsedza krūtis, un viņa ar šķepa sitienu tika pienaglota pie sirds.

4. Добрыня Никитича. Bogatyr-Lauvassirds

To salīdzina ar hroniku Dobrinja, kņaza Vladimira tēvocis (saskaņā ar citu versiju, brāļadēls). Viņa vārds iemieso «varonīgās laipnības» būtību. Dobrinjam ir iesauka «jauns», ar lielu fizisko spēku «viņš mušai nesapēs», viņš ir «atraitņu un bāreņu, nelaimīgo sievu» aizsargs. Dobrinja ir arī «sirdī mākslinieks: dziedāšanas un arfas spēles meistars». Viņš ir augstakās Krievijas sabiedrības pārstāvis, piemēram, karojošais princis. Viņš ir princis, bagāts vīrs, kurš ieguvis augstāko izglītību, strēlnieks un izcils cīkstonis, zina visus etķetes smalkumus, runas ir saprātīgs, taču viegli aizraujas un nav ipaši netlaidīgs; privatajā dzīvē viņš ir kluss un lēnprātīgs cilveks.

5. Алёша Поповича. Богатырь — Робинс

Cieši saistīts ar Iļju Muromecu un Dobrinju Ņikitiču: viņš ar viņiem pastavigi uztur attiecības. Viņš it kā ir «jaunakais no jaunakajiem» varoniem, un tāpēc viņa ipašību kopums nav tik «parcilvēcisks». Viņam pat netikums nav svešs: viltība, savtīgums, pašlabums. Tas ir, no vienas puses, viņš izceļas ar drosmi, bet, no otras puses, viņš ir lepns, augstprātīgs, strīdigs, iecirtīgs un rupjš. Cīņā viņš ir veikls, viltīgs, nekaunigs, taču galu galā, eposa attīstot vēlāk, Aloša izrādas sieviešu izsmiekls, ļaunprātīgs sievietes goda apsudzētais un neveiksmīgs riedās. Grūti saprast, kā varonis pārdzīvoja šādu deģeneraciju, iespējams, pie visa vainojama dabiskā īpašība — lielība.

6.Mihails Potiks — Bogatyr Like A Rolling Stone

Viņš cīnās ar alegorisko ļaunuma čūsku, saskaņā ar Bībeli, kas ir cilvēka pirmatnējā ienaidnieka atspulgs, “kas pieņēma čūskas veidolu, kļuva naidīgs starp pirmo vīru un pirmo sievu, pavedināja pirmo sievu un vadīja pirmie cilvēki kārdināšanā».0003

7. Чурила Пленковича — Ciemos pie Bogatira

Papildus vecajiem un jaunajiem bogatyriem ir atsevišķa viesojošo pārdrošnieku grupa. Суровец Суздалец, Джукс Степанович, Чурила Пленкович — tikai no šīs sērijas. Šo varonu segvārdos tieša norade uz viņu dzimto apgabalu. Krimu senatnē sauca пар Сурож вай Сугдай, tāpēc varoni, kas nāca no turienes, sauca пар Суровец вай Суздаль. No Sourožas nāca arī Čurilo Plenkovičs, kura vārds “atšifrēts” kā Kirils, Plenoka dēls, Franks, Franks, tas ir, itāļu Sourožas tirgotājs (turki un tatari izmantoja šo vārdu Felenka, Ferenka, lai Kvienošimīmīs).